Bosch GTC 400 C Professional Originalbetriebsanleitung Seite 268

268 | Latviešu
Nepakļaujiet mērinstrumentu stipriem triecieniem,
u
neļaujiet tam krist. Ja mērinstruments ir ticis pakļauts
stiprai ārējo faktoru iedarbībai vai tam ir novērojami
funkciju traucējumi, mērinstruments jānogādā pārbaudei
Bosch pilnvarotā klientu apkalpošanas servisa centrā.
Ieslēgšana/izslēgšana
Lai mērītu, atveriet aizsargvāciņu (1). Darba laikā raugiet,
lai infrasarkanā starojuma sensors netiktu aizvērts vai
nosegts.
Lai ieslēgtu mērinstrumentu, nospiediet ieslēgšanas/
izslēgšanas taustiņu (9). Displejā (14) tiek parādīta sākuma
procedūra. Uzreiz pēc sākuma procedūras mērinstruments
sāk mērīšanu un turpina mērīt, līdz tiek izslēgts.
Piezīme. Pirmajās minūtēs mērinstruments var biežāk veikt
paškalibrēšanu, jo sensora un apkārtējās vides temperatūra
vēl nav izlīdzinājusies. Atkārtota sensora kalibrācija uzlabo
mērīšanas precizitāti.
Kalibrēšanas laikā temperatūras rādījums var būt apzīmēts
ar ~. Sensora kalibrēšanas laikā siltumattēls īslaicīgi
sastingst. Lielu apkārtējās vides temperatūras svārstību
gadījumā šis efekts pastiprinās. Tāpēc, ja iespējams,
ieslēdziet mērinstrumentu jau vairākas minūtes, pirms sākat
mērīšanu, lai tas var termiski stabilizēties.
Lai izslēgtu mērinstrumentu, vēlreiz nospiediet ieslēgšanas/
izslēgšanas taustiņu (9). Mērinstrumentā tiek saglabāti visi
iestatījumi, un mērinstruments tiek izslēgts. Aizveriet
aizsargvāciņu (1), lai droši transportētu mērinstrumentu.
Galvenajā izvēlnē varat iestatīt, vai un pēc cik ilga laika
mērinstruments tiek automātiski izslēgts (skatīt „Galvenā
izvēlne", Lappuse 270).
Ja akumulatora vai mērinstrumenta temperatūra ir ārpus
tehniskajos datos norādītā darba temperatūras diapazona,
mērinstruments tiek automātiski izslēgts pēc īsa brīdinājuma
(skatīt „Kļūmes – cēloņi un novēršana", Lappuse 271).
Ļaujiet mērinstrumenta temperatūrai izlīdzināties un pēc
tam ieslēdziet atkārtoti.
Sagatavošanās mērīšanai
Virsmas temperatūras mērījumu izstarošanas
koeficienta iestatīšana
Objekta izstarošanas koeficients ir atkarīgs no objekta
materiāla un tā virsmas struktūras. Tas norāda to, cik daudz
infrasarkano starojumu izstaro objekts, salīdzinot ar ideālu
siltuma starojuma avotu (melns ķermenis, izstarošanas
koeficients ε = 1), un atbilstoši ir vērtība no 0 līdz 1.
Lai noteiktu virsmas temperatūru, bezkontakta veidā, tiek
mērīts dabiskais infrasarkanais siltuma starojums, ko izstaro
mērķa objekts. Lai iegūtu precīzus mērījumu rezultātus,
pirms katra mērījuma ir jāpārbauda mērinstrumentā
iestatītais izstarošanas koeficients, un vajadzības gadījumā
jāpielāgo mērāmajam objektam.
Mērinstrumentā iepriekš iestatītie izstarošanas koeficienti ir
orientējošas vērtības.
Varat izvēlēties kādu no iepriekš iestatītiem izstarošanas
koeficientiem vai ievadīt precīzu skaitlisko vērtību. Iestatiet
vēlamo izstarošanas koeficientu izvēlnē <Mērīšana> →
1 609 92A 7L1 | (20.05.2022)
<Izstarošanas koefic.> (skatīt „Galvenā izvēlne",
Lappuse 270).
Pareizi temperatūras mērījumi ir iespējami vienīgi
u
tad, ja iestatītā izstarošanas koeficienta vērtība sakrīt
ar objekta reālā izstarošanas koeficienta vērtību.
Jo zemāks izstarošanas koeficients, jo vairāk atstarotā
temperatūra ietekmē mērīšanas rezultātu. Tāpēc
izstarošanas koeficienta izmaiņu gadījumā vienmēr
pielāgojiet atstaroto temperatūru. Iestatiet atstaroto
temperatūru izvēlnē <Mērīšana> → <Atstarotā temp.>
(skatīt „Galvenā izvēlne", Lappuse 270).
Šķietamas mērinstrumenta attēlotās temperatūras atšķirības
var rasties atšķirīgu temperatūras vērtību un/vai atšķirīgu
izstarošanas koeficientu dēļ. Ja izstarošanas koeficienti ļoti
atšķiras, attēlotās temperatūras atšķirības var būtiski
atšķirties no reālajām temperatūras atšķirībām.
Ja mērīšanas apgabalā ir vairāki mērāmie objekti no
atšķirīgiem materiāliem vai ar atšķirīgu struktūru, attēlotās
temperatūras vērtības ir precīzas tikai tiem objektiem, kuru
atstarošanas koeficients atbilst iestatītajam atstarošanas
koeficientam. Citu objektu (kam ir citi atstarošanas
koeficienti) krāsas atšķirības var tikai norādīt uz
temperatūras vērtību attiecībām.
Norādījumi par mērīšanas apstākļiem
Stipri atstarojošas vai spoguļgludas virsmas (piemēram,
glancētas flīzes vai spīdīgs metāls) var sniegt nepareizas
mērījumu vērtības vai būtiski ietekmēt mērījumu rezultātus.
Vajadzības gadījumā pārlīmējiet mērāmo virsmu ar tumšu,
matētu līmlenti, kas labi vada siltumu. Nedaudz pagaidiet,
līdz lentes temperatūra izlīdzinās ar mērāmā objekta virsmas
temperatūru.
Atstarojošu virsmu gadījumā ievērojiet piemērotu mērīšanas
leņķis, lai no citiem objektiem atstarotais termiskais
starojums nesagroza rezultātus. Piemēram, mērot vertikāli
no priekšpuses, jūsu ķermeņa siltuma atstarojums var
negatīvi ietekmēt mērīšanu. Līdzenas virsmas mērījums var
uzrādīt jūsu ķermeņa kontūru un temperatūru (atstarojuma
vērtība), kas neatbilst mērāmās virsmas faktiskajai
temperatūrai (izstarojuma vērtība jeb reālā virsmas vērtība).
Virsmas temperatūras mērījumi caurspīdīgiem materiāliem
(piemēram, stiklam vai caurspīdīgai plastmasai) principiāli
nav iespējami.
Mērījumu rezultāti ir jo precīzāki un ticamāki, jo piemērotāki
un stabilāki ir mērīšanas apstākļi. Būtisks faktors ir ne tikai
izteiktas apkārtējās temperatūras svārstības, bet arī izteiktas
mērāmā objekta temperatūras svārstības, kas var negatīvi
ietekmēt precizitāti.
Infrasarkanā starojuma mērījumu rezultātus negatīvi ietekmē
dūmi, tvaiki/liels gaisa mitrums vai putekļains gaiss.
Norādījumi par precīzāku mērījumu veikšanu.
– Nostājieties pēc iespējas tuvāk mērāmajam objektam, lai
samazinātu traucēkļus starp jums un mērāmo virsmu.
– Pirms mērīšanas izvēdiniet iekštelpas, īpaši tad, ja gaisā ir
putekļi vai daudz tvaiku. Pēc telpas vēdināšanas brīdi
pagaidiet, līdz tajā atjaunojas parastā temperatūra.
Bosch Power Tools